Eli-Sol

Mēs visi savās dzīvēs sastopamies ar pazemojumiem – reizēm kāds pazemo mūs, reizēm mēs apzināti vai neapzināti pazemojam citus, un dažkārt mēs pazemojuma ainās iesaistāmies kā novērotāji vai glābēji. Kāda ir Tava pieredze ar pazemojumiem?

• Vai tu joprojām nespēj aizmirst pagātnes pazemojumus, piedzīvoto izsmieklu, noniecināšanu un tie joprojām sāp?
• Vai Tu jūties pazemota/s pat tad, kad it kā neviens Tevi nepazemo?
• Vai Tu, lai izvairītos no iespējamiem pazemojumiem un izsmiekla, izvēlies nerīkoties – neuzrunā iepatikušos sievieti vai vīrieti, nepiesakies darbā, neuzrunā potenciālo klientu?
• Vai Tu jūties necienīga/s un/vai nevērtīga/s?
• Vai Tu mēdz izjust kaunu vienkārši par to, kāda/s esi?
• Varbūt Tu joprojām esi toksiskās attiecībās un tiec regulāri pazemota/s darbā un/vai mājās?

Ja uz kaut vienu no šiem jautājumiem Tu atbildēji ar jā, tad šis piedāvājums ir tieši Tev!

Kad piedzīvojam pazemojumu vai arī esam liecinieki tam, ka tiek pazemots kāds cits, mēs izveidojam jaunus ticējumus par sevi un par pasauli. Ja pēc piedzīvota pazemojuma jebkādu iemeslu dēļ neizdodas to līdz galam izsāpēt un atlaist, tad šī enerģija, kuru mēs sajūtam kā pazemojuma emociju, iestrēgst mūsu ķermeņos un paliek tur tik ilgi, kamēr mēs neveicam kādas apzinātas rīcības, lai no tās atbrīvotos. Šī enerģija ir iemesls tam, kāpēc mēs varam ātri sajusties pazemoti pat tad, kad it kā neviens mūs atklāti nepazemo, vai arī regulāri likt mums atcerēties tos notikumus, kuri joprojām sāp. 

Neizdziedināts pazemojums var būt par iemeslu arī psihosomatiskai saslimšanai! 

Pazemojums ļoti bieži izraisa arī kauna sajūtu un mēs sākam kaunēties par sevi bez iemesla. Ja pazemojuma brīdī noticējām, ka esam necienīgi un/vai nevērtīgi, tad ļoti iespējams, ka šo necienīguma un nevērtīguma sajūtu regulāri izjūtam ikdienā.

Ja savulaik pagātnes notikuma rezultātā Tu noticēji jaunām “patiesībām” par sevi, citiem cilvēkiem vai dzīvi un ja Tevī iestrēga negatīvās emocijas, tad Tu piedzīvoji psiholoģisko traumu, kura pati no sevis nekur nepazudīs. Tā ir jādziedina! Ja to neizdarīsi Tu, ļoti iespējams, ka to mantos Tavi bērni un viņu bērni un tā saglabāsies Tavā dzimtā tik ilgi, kamēr būs kāds drosmīgs cilvēks, kurš pievērsīsies šai enerģijai, lai to beidzot atbrīvotu un traumu dziedinātu. Iespējams, arī Tu no savas dzimtas esi mantojusi/is šādu traumu kopā ar izdzīvošanas stratēģijām – veidu, kā pasargāt sevi no pazemojumiem, izsmiekla, noniecināšanas. Bieži šīs stratēģijas ir tās, kas neļauj Tev rīkoties pat tad, kad ar prātu saproti, ka rīkoties vajadzētu. Vai arī Tev ir jāpieliek ļoti lielas pūles, lai motivētu sevi rīkoties, kad kāda Tava daļa ļoti vēlas nolīst stūrītī, lai neviens Tevi nepamana.